Dronu specifiskās kategorijas gaisa riski un gaisa telpas izmantošana
Zemes risks ir tas, kas notiek, ja drons nokrīt. Gaisa risks ir tas, kas notiek, ja drons kādam ietriecas gaisā. Otrais notiek retāk, bet sekas ir nesalīdzināmi smagākas, un tieši tāpēc specifiskajā kategorijā tas ir jānovērtē un jādokumentē. Šeit izskaidroju gaisa telpas uzbūvi, informācijas avotus un pasākumus, ar kuriem šo risku samazina.
Gaisa telpas iedalījums un ko tas nozīmē dronam
Gaisa telpa nav viendabīga. Starptautiskais iedalījums paredz septiņas klases no A līdz G, un no klases ir atkarīgs, cik stingri tiek kontrolēta satiksme un cik liela iespēja, ka blakus parādīsies pilotēts gaisa kuģis. Klases no A līdz E ir kontrolēta gaisa telpa, F un G ir nekontrolēta.
| Klase | Kontrole | Raksturojums | Latvijā |
|---|---|---|---|
| A | Kontrolēta | Tikai instrumentālie lidojumi, visiem nodrošina gaisa satiksmes vadības pakalpojumu un atdalīšanu | Netiek izmantota |
| B | Kontrolēta | Instrumentālie un vizuālie lidojumi, visiem nodrošina atdalīšanu | Netiek izmantota |
| C | Kontrolēta | Instrumentālos lidojumus atdala no visiem, vizuālos informē par satiksmi; vajadzīga atļauja ielidošanai | Tiek izmantota |
| D | Kontrolēta | Visiem nodrošina gaisa satiksmes vadības pakalpojumu un informāciju par satiksmi; vajadzīga atļauja ielidošanai | Tiek izmantota |
| E | Kontrolēta | Instrumentālajiem lidojumiem nodrošina vadību, vizuālajiem atļauja nav vajadzīga | Netiek izmantota |
| F | Nekontrolēta | Instrumentālajiem lidojumiem pieejams konsultatīvs pakalpojums | Netiek izmantota |
| G | Nekontrolēta | Satiksme netiek vadīta, pieejams informatīvs pakalpojums; atbildība par izvairīšanos ir pašiem lidotājiem | Tiek izmantota |
Kontrolētā gaisa telpa
Latvijā C un D
Telpa ap lidostām un lidojumu trasēm, kurā satiksmi vada gaisa satiksmes vadība. Dronu lidojumi tur ir ierobežoti un parasti prasa saskaņošanu. Tieši šeit biežāk notiek sastapšanās ar pilotētiem gaisa kuģiem zemā augstumā.
Nekontrolētā gaisa telpa
Latvijā G
Telpa, kurā satiksme netiek vadīta. Lielākā daļa dronu lidojumu notiek tieši tur. Tas nenozīmē, ka tā ir tukša: lauksaimniecības aviācija, meklēšanas un glābšanas lidojumi, planieri un helikopteri arī izmanto šo telpu.
Ģeogrāfiskās zonas
Atsevišķs slānis
Papildus klasēm valsts nosaka zonas, kurās dronu lidojumi ir aizliegti, ierobežoti vai atļauti ar nosacījumiem. Šīs zonas var neatbilst gaisa telpas klašu robežām, un tās mainās.
Praktiskā secība ir vienkārša: vispirms pārbaudi, vai vieta nav ģeogrāfiskajā zonā, tad skaties gaisa telpas klasi, tad domā par faktisko satiksmi tajā vietā un laikā. Eksāmenā jāzina visas klases un to iedalījums kontrolētajā un nekontrolētajā telpā, arī tās, kuras Latvijā netiek izmantotas.
Kur ņem informāciju un kuram avotam tic
- Bezpilota gaisa kuģu ierobežojumu pārlūks. Pirmais solis pirms jebkura lidojuma: vai vietā ir ierobežojumi un ar kādiem nosacījumiem.
- Aeronavigācijas informācijas publikācija. Oficiālais avots par gaisa telpas struktūru, klasēm un robežām. Tas ir avots, uz kuru atsaucas dokumentācijā.
- NOTAM. Īslaicīgie paziņojumi par pagaidu ierobežojumiem: mācības, pasākumi, slēgtas zonas. Karte to nerāda, tāpēc jāpārbauda atsevišķi.
- Drona lietotne. Noderīga, bet tā ir ražotāja interpretācija, ne oficiāls avots. Ja lietotne un oficiālais avots nesakrīt, spēkā ir oficiālais.
- Vietējā informācija. Lauksaimniecības aviācija, mežizstrāde, glābšanas dienesti un sporta aviācija bieži darbojas tur, kur kartē nekas nav atzīmēts.
Specifiskajā kategorijā ar pārbaudi nepietiek, tā ir jādokumentē. Riska novērtējumā jābūt redzamam, kādus avotus izmantoji un kad.
Augstums, ko rāda lietotne, un augstums, kas interesē aviāciju
Ko rāda drons
Vairumā patēriņa klases dronu tas ir barometriskais augstums attiecībā pret pacelšanās vietu. Ja lido pāri ielejai, zem drona var būt krietni vairāk nekā rāda ekrāns, un pāri paugura virsotnei krietni mazāk.
Ko lieto aviācijā
Pilotēta aviācija augstumus mēra pēdās un bieži attiecībā pret jūras līmeni. Lai saprastu, cik tuvu esi, skaitļi jāprot pārvērst: 120 metri ir aptuveni 394 pēdas.
Kur rodas kļūda
Reljefs. Lidojot 100 metru augstumā no pacelšanās vietas pāri pacēlumam, reālais attālums līdz zemei sarūk, bet attālums līdz zemu lidojošam gaisa kuģim samazinās vēl straujāk.
Ko ar to dara praksē
Plānojot lidojumu, augstumu rēķina pret reljefu, ne pret pacelšanās punktu, un atstāj rezervi. Specifiskajā kategorijā šis aprēķins ir daļa no darbības telpas definīcijas.
Kā specifiskajā kategorijā novērtē gaisa risku
Loģika ir vienkārša: jo lielāka iespēja, ka tavā darbības telpā parādīsies pilotēts gaisa kuģis, jo stingrāki pasākumi vajadzīgi. Novērtējumu veido no trim jautājumiem.
Cik liela satiksme ir tajā telpā
Lidlauka tuvums, zemu lidojošas aviācijas maršruti, lauksaimniecības darbi, sporta aviācija. Nekontrolēta telpa nenozīmē tukšu telpu.
Cik augstu un cik tālu lido drons
Jo augstāk un jo tālāk no pilota, jo lielāka saskares iespēja un jo mazāka iespēja laikus pamanīt tuvojošos gaisa kuģi.
Vai lidojums ir tiešā redzamībā
Ārpus tiešās redzamības pilots pats debesis nekontrolē. Tad risku kompensē ar novērotājiem, šaurāku telpu vai citiem pasākumiem.
Rezultātā rodas prasības, kas nonāk dokumentācijā: kur drīkst lidot, cik augstu, kas skatās debesīs un ko dara, ja kaut kas tuvojas. Tieši šo sadaļu klienti visbiežāk lūdz uzrakstīt man.
Gaisa telpas novērotājs un ar ko viņš atšķiras no lidojuma novērotāja
Gaisa telpas novērotājs
Vēro apkārtējo gaisa telpu bez palīglīdzekļiem, lai laikus pamanītu tuvojošos gaisa kuģi un brīdinātu pilotu. Viņa skatiens ir debesīs, ne uz dronu.
- Atrodas vietā, no kuras var pienācīgi novērot darbības telpu un apkārtējo gaisa telpu
- Zina, kurš sektors ir viņa atbildībā
- Lieto iepriekš saskaņotas frāzes, ne brīvu tekstu
- Ir instruēts par rīcību, ja gaisa kuģis tuvojas
Bezpilota gaisa kuģu novērotājs
Seko pašam dronam un tā pozīcijai attiecībā pret darbības telpu un šķēršļiem. Viņa skatiens ir uz dronu.
- Palīdz uzturēt izpratni par drona atrašanās vietu
- Brīdina par tuvošanos telpas robežai vai šķērslim
- Neaizstāj pilota atbildību par lidojumu
- Tāpat kā pārējie, ir iesaistītā persona, ne skatītājs
Abas lomas jāapraksta ekspluatanta procedūrās, un cilvēkiem jābūt instruētiem pirms lidojuma. Novērotājs, kurš nezina, ko tieši viņam darīt, dokumentos izskatās labi, bet gaisā nepalīdz.
Ar ko praktiski samazina gaisa risku
Zemāks augstums
Jo zemāk lido, jo mazāka saskares iespēja ar pilotētu aviāciju. Tas ir vienkāršākais un lētākais pasākums, un bieži pietiekams.
Šaurāka darbības telpa
Mazāka telpa nozīmē mazāku varbūtību, ka tajā kāds ielido, un vieglāk pamanāmas robežas apkalpei.
Laika izvēle
Agrs rīts vai darba diena ārpus sezonas parasti nozīmē mazāku sporta aviācijas un lauksaimniecības lidojumu aktivitāti.
Novērotāji
Cilvēki, kas skatās debesīs, ar skaidru sektoru sadalījumu un sakaru kārtību. Obligāti nepieciešami, lidojot ārpus tiešās redzamības.
Saskaņošana
Ja lidojums ir kontrolētā telpā vai lidlauka tuvumā, saskaņošana ir nevis formalitāte, bet galvenais riska mazināšanas pasākums.
Procedūra satiksmes gadījumā
Iepriekš izlemts, ko dara, kad gaisa kuģis tuvojas: strauja nolaišanās, nosēšanās, pozīcijas maiņa. Lēmums pieņemts mierā, ne panikā.
Galvenais princips paliek nemainīgs: pilotētam gaisa kuģim ir priekšroka, un drons ir tas, kas izvairās. Visi pārējie pasākumi ir tikai veidi, kā nodrošināt, ka izvairīšanās paspēj notikt.
Biežākās kļūdas, strādājot ar gaisa telpu
Paļaujas tikai uz lietotni
Ražotāja zonu karte nav oficiāls avots un nereti atpaliek no faktiskajiem ierobežojumiem. Oficiālo avotu pārbaude ir atsevišķs solis.
Nepārbauda NOTAM
Pagaidu ierobežojumi kartē neparādās. Tieši tie visbiežāk pārsteidz pasākumu, mācību un glābšanas darbu laikā.
Domā, ka G klase ir brīva telpa
Nekontrolēta telpa nozīmē, ka satiksmi nevada, ne to, ka tur neviena nav. Zemu lidojoša aviācija izmanto tieši šo telpu.
Rēķina augstumu no pacelšanās vietas
Reljefs maina reālo attālumu gan līdz zemei, gan līdz citiem gaisa telpas lietotājiem. Lietotnes skaitlis paliek tas pats.
Novērotājs bez uzdevuma
Cilvēks blakus nav novērotājs. Novērotājam vajag sektoru, frāzes un skaidru rīcību, citādi viņš tikai stāv.
Gaida, kamēr situācija atrisināsies pati
Redzot tuvojošos gaisa kuģi, lēmums jāpieņem uzreiz. Sekundes, kas pavadītas vērojot, ir tieši tās, kuru pietrūkst.
Četri apgalvojumi par gaisa telpu, kas nav patiesi
Ja lietotne ļauj pacelties, tad lidot drīkst.
Lietotne pārbauda ražotāja datubāzi, ne valsts noteiktos ierobežojumus un pagaidu paziņojumus. Atbildība par pārbaudi paliek pilotam.
Zem 120 metriem gaisa telpa pieder droniem.
Helikopteri, lauksaimniecības aviācija un glābšanas dienesti strādā tieši šajā augstumā. Dronam vienmēr jāizvairās.
Ar attālināto identifikāciju citi mani redz, tāpēc risks ir atrisināts.
Lielākā daļa zemu lidojošo gaisa kuģu šos signālus nesaņem reālā laikā. Identifikācija palīdz uzraudzībai, bet neaizstāj izvairīšanos.
Ja lidoju ārpus redzamības, pietiek ar kameras attēlu.
Kamera rāda šauru sektoru uz priekšu. Tieši tāpēc lidojumiem ārpus tiešās redzamības prasa novērotājus un stingrākus nosacījumus.
Seši soļi pirms lidojuma, kas attiecas uz gaisa telpu
- Pārbaudīt ierobežojumu pārlūku konkrētajai vietai un dienai.
- Pārbaudīt pagaidu paziņojumus un gaisa telpas klasi tajā vietā.
- Noskaidrot, vai tuvumā nav lidlauka, nosēšanās laukuma vai regulāras zemu lidojošas aviācijas.
- Noteikt maksimālo augstumu pret reljefu, ne pret pacelšanās punktu.
- Izlemt, vai vajag novērotājus, kur viņi stāvēs un kā sazināsies.
- Vienoties ar apkalpi, ko dara, ja gaisa kuģis tuvojas, un kurš pieņem lēmumu.
Šis saraksts der arī atvērtajā kategorijā. Specifiskajā kategorijā atšķirība ir tā, ka katrs punkts jāapraksta procedūrās un jāspēj parādīt dokumentos.
Astoņi jautājumi par gaisa riskiem un gaisa telpu
Atbildes lapā netiek rādītas. Iesniedz savas atbildes, un es tās izvērtēju personīgi: atsūtu rezultātu, paskaidroju kļūdas un pasaku, kuras tēmas vēl jāpārskata. Tas ir bez maksas.
Uzraksti vietu, un izskatīšu gaisa telpu kopā ar tevi
Lielāko daļu jautājumu par gaisa telpu atrisina viena konkrēta vieta uz kartes. Uzraksti, kur plāno lidot, un pateikšu, kādi ierobežojumi tur ir, vai vajadzīga saskaņošana un ko tas nozīmē tavai dokumentācijai.
Ekspertīze, kas garantē CAA atļauju
Mēs zinām, ko nozīmē lidojumi ar smagajiem agrodroniem (virs 25kg), lidojumi BVLOS (ārpus redzamības) apstākļos un lidojumi blīvā pilsētvidē (SAIL II-IV riska līmeņi). Izstrādājot UAS ekspluatācijas rokasgrāmatas (OM) un SORA dokumentāciju, arhitektūru veido eksperts Jānis Ventaskrasts — aktīvs un sertificēts pilots, kurš apvieno reālu lidojumu praksi ar stingru EASA un CAA regulējuma izpratni.
Radušies jautājumi? Uzraksti!
Jautājumi par gaisa riskiem un gaisa telpu
Apkopoju jautājumus, ko man uzdod kursos un pirms lidojumu saskaņošanas, un ko cilvēki meklē internetā. Ja atbildes šeit nav, uzraksti, un atbildēšu personīgi.
Kas ir gaisa risks dronu lidojumos?
Risks sadurties ar citu gaisa telpas lietotāju: lidmašīnu, helikopteru, planieri vai citu dronu. Specifiskajā kategorijā tas jānovērtē un jāsamazina tāpat kā risks cilvēkiem uz zemes.
Kuras gaisa telpas klases ir kontrolētas?
Latvijā kontrolētā gaisa telpa ietver C un D klasi. Nekontrolētā gaisa telpa ir G klase.
Kur atrast informāciju par gaisa telpu Latvijā?
Latvijas gaisa satiksmes aeronavigācijas informācijas publikācijā un bezpilota gaisa kuģu ierobežojumu pārlūkā. Tie ir primārie avoti, nevis lidojumu lietotnes.
Kas ir NOTAM?
Paziņojums ar īslaicīgu, spēkā esošu aeronavigācijas informāciju, piemēram, par pagaidu ierobežojumiem gaisa telpā. Pirms lidojuma tas jāpārbauda tāpat kā laikapstākļi.
Kas ir UAS ģeogrāfiskās zonas?
Zonas, kurās dronu lidojumi ir ierobežoti, aizliegti vai atļauti ar nosacījumiem. Tās nosaka valsts, un tās mainās, tāpēc jāpārbauda pirms katra lidojuma.
Kāpēc augstums pret pacelšanās vietu var maldināt?
Ja lido pāri pauguram vai ielejai, reālais attālums līdz zemei mainās, lai gan lietotnē skaitlis paliek tas pats. Kalnainā reljefā tas ir viens no biežākajiem pārpratumiem.
Kas jādara, ja lidojuma zonā parādās helikopters?
Nekavējoties jāsamazina augstums un jāpaliek tālu no tā trajektorijas. Pilotētam gaisa kuģim vienmēr ir priekšroka, un drons ir tas, kas izvairās.
Vai dronam ir priekšroka pret lidmašīnu?
Nē. Bezpilota gaisa kuģim vienmēr jāizvairās no pilotētiem gaisa kuģiem, neatkarīgi no augstuma un zonas.
Kā lidot lidlauka tuvumā?
Lidlauku tuvumā ir noteikti ierobežojumi, kas publicēti ierobežojumu pārlūkā. Lidojums tur parasti prasa saskaņošanu, un bez tās to veikt nedrīkst.
Kas ir gaisa risku buferzona?
Papildu gaisa telpa ap darbības telpu, kas paredzēta gadījumam, ja drons izlido ārpus plānotās telpas gaisā. Tā nav daļa no kontrolētās zemes teritorijas.
Kā samazina gaisa risku?
Izvēloties zemāku augstumu un zonu ar mazāku satiksmi, ierobežojot darbības telpu, iesaistot gaisa telpas novērotājus un izmantojot procedūras, kas nosaka rīcību pie satiksmes tuvošanās.
Vai gaisa risks ir jānovērtē arī atvērtajā kategorijā?
Formāls novērtējums nav jāraksta, bet pienākums izvairīties no citiem gaisa telpas lietotājiem paliek. Specifiskajā kategorijā tas ir dokumentēts process.
Kas ir attālinātā identifikācija?
Sistēma, kas pārraida informāciju par dronu un tā pozīciju. Tā palīdz citiem gaisa telpas lietotājiem un uzraudzības iestādēm zināt, kas atrodas gaisā.
Kādu informāciju attālinātā identifikācija nepārraida?
Tā nepārraida tālvadības pilota reģistrācijas numuru. Tā pārraida ekspluatanta un drona datus, pozīciju un citu lidojuma informāciju.
Vai lidojumi ārpus tiešās redzamības palielina gaisa risku?
Jā, jo pilots pats nevar pamanīt tuvojošos gaisa kuģi. Tieši tāpēc STS-02 paredz iespējamu gaisa telpas novērotāju iesaisti un stingrākus nosacījumus.
Cik tālu redz cilvēka acs, meklējot gaisa kuģi?
Praksē mazāk, nekā cilvēki domā, īpaši pret spilgtām debesīm vai mākoņiem. Tāpēc novērotāju izvietojums un sektoru sadalījums ir plānošanas, ne improvizācijas jautājums.
Vai dronu drīkst lidināt virs mākoņiem?
Nē. Jāuztur tieša redzamība un jāpaliek zem mākoņu bāzes, un specifiskajā kategorijā redzamības nosacījumi ir noteikti scenārijā vai atļaujā.
Kāds ir maksimālais lidojuma augstums?
Atvērtajā kategorijā vispārīgi 120 metri virs zemes virsmas. Specifiskajā kategorijā augstumu nosaka standartscenārijs, PDRA vai ekspluatācijas atļauja.
Cik pēdu ir 120 metros?
Aptuveni 394 pēdas. Aviācijā augstumus mēra pēdās, tāpēc šī pārvēršana jāzina, lai saprastu, cik tuvu lido citiem gaisa telpas lietotājiem.
Kas ir gaisa telpas novērotājs?
Persona, kas bez palīglīdzekļiem vizuāli vēro gaisa telpu ap lidojuma vietu, lai laikus brīdinātu tālvadības pilotu par citu gaisa kuģu tuvošanos.
Ar ko gaisa telpas novērotājs atšķiras no bezpilota gaisa kuģu novērotāja?
Gaisa telpas novērotājs vēro apkārtējo gaisa telpu, lai pamanītu citus gaisa kuģus. Bezpilota gaisa kuģu novērotājs seko pašam dronam un tā pozīcijai.
Kāds augstums tiek rādīts lidojuma lietotnē?
Vairumā patēriņa klases dronu tas ir barometriskais augstums attiecībā pret pacelšanās vietu, nevis attiecībā pret jūras līmeni vai reljefu zem drona.
Kāda minimālā redzamība vajadzīga STS-02 lidojumiem?
Lielāka par pieciem kilometriem. Tas ir viens no scenārija nosacījumiem, un pie sliktākas redzamības lidojumu veikt nedrīkst.
Vai gaisa telpas klase var mainīties dienas laikā?
Jā, atsevišķās zonās gaisa telpas statuss un ierobežojumi ir laika ziņā mainīgi, tāpēc jāpārbauda aktuālā informācija, ne tikai karte.
Kas ir deconfliction?
Plānota kārtība, kā izvairīties no sadursmes ar citiem gaisa telpas lietotājiem: sektoru sadalījums, sakaru kārtība, frāzes un rīcība, ja kāds tuvojas.
Kā sazinās apkalpe lidojuma laikā?
Pēc iepriekš saskaņotas kārtības ar skaidrām frāzēm. Brīvs teksts un nenoteiktas atbildes ir tieši tas, kas ārkārtas situācijā rada aizkavēšanos.
Vai gaisa riski ir STS eksāmena tēma arī ar A2 sertifikātu?
Nē. Ar derīgu A2 sertifikātu gaisa risku mazināšana ir viena no trim tēmām, kas atkrīt. Praksē tā tomēr jāpārzina, jo tā ir daļa no reālas operācijas.
Kāpēc tad šī lapa ir vajadzīga?
Jo eksāmens nav vienīgais mērķis. Ja lido specifiskajā kategorijā, gaisa riska novērtējums būs tavā dokumentācijā un tavā atbildībā, arī ja eksāmenā tas netika jautāts.
Vai gaisa risks ietekmē izvēli starp STS-01 un STS-02?
Jā. Lidojums ārpus tiešās redzamības maina to, kā risku novērtē un kādus pasākumus prasa, tāpēc scenāriju izvēle sākas ar jautājumu par redzamību.
Cik maksā sagatavošanās STS eksāmenam?
Treniņjautājumi ar atbilžu atslēgu maksā 59 eiro, ar manu izvērtējumu un skaidrojumiem 129 eiro. Pašmācību kurss maksā 170 eiro, kurss ar instruktoru sākas no 210 eiro.
Vai kursā rādāt reālus gaisa telpas piemērus?
Jā. Kursā ejam cauri konkrētām vietām un uzdevumiem, skatāmies karti, zonas un satiksmi, un izlemjam, vai un kā tur drīkst lidot.
Vai palīdzat ar lidojumu saskaņošanu?
Jā, tas ir atsevišķs pakalpojums. Uzraksti vietu un uzdevumu, un pateikšu, kas tur ir vajadzīgs.
Vai gaisa telpas novērotājam vajag apmācību?
Jā. Novērotājam jāsaprot savi pienākumi, sakaru kārtība un rīcība, un tas jāapraksta ekspluatanta procedūrās.
Ar ko sākt, ja gaisa telpa šķiet sarežģīta?
Ar vienu konkrētu vietu. Paņem vietu, kur plāno lidot, un izej cauri zonām, ierobežojumiem un satiksmei tieši tur. Teorija kļūst saprotama uzreiz.